alexander mcqueen

2010. gada 11. februārī Lī Aleksandrs Makvīns (Lee Alexander McQueen) izdara pašnāvību, kas šokē visu pasauli. Tīrradnis. Atjautīgs, ar labu humora izjūtu un neprātīgs. Savos darbos apvienoja dabas skarbo spēku un sievietes romantisko dabu. Skaisti un mežonīgi. Iespējams, Makvīns nespēja sadzīvot ar visu to, ko dzīve viņam piespēlēja. Iespējams, ka viņš nespēja tikt galā ar savas mātes aiziešanu viņsaulē. Viņš šo pasauli pameta ļoti egoistiskā un teatrālā veidā, bet savu vārdu viņš ir ierakstījis starp modes pasaules spožākajām zvaigznēm un viņa zīmols veiksmīgi turpina dzīvot.

Aleksandrs Makvīns (1969-2010) – britu modes dizaineris un couturier[1]. Dēvēts arī par modes pasaules huligānu un britu modes slikto zēnu. Neskatoties uz savu dumpinieka slavu, piecus gadus viņš radoši darbojās kā slavenā franču modes nama Givenchy galvenais modes dizaineris. Paralēli attīstījis un darbojies sava zīmola labā, kas, starp citu, pastāv arī vēl šodien un savu radošo darbību nav pārtraucis. Pēc Makvīna nāves Gucci koncerns paziņoja, ka modes nams Alexander McQueen turpinās savu darbību, un par galveno modes nama dizaineri kļuva Sāra Bertone (Sarah Burton), kas bija ilglaicīgi darbojusies, kā Makvīna galvenā asistente.

Neskaitāmās intervijās Makvīns min faktu, ka neatceras sevi darām neko citu, kā tikai veidojot drēbju dizainu. Protams, kā daudzi jaunie dizaineri viņš aizrautīgi darīja savu darbu, nemaz nenojauzdams, kāda pasaules slava viņam uzgulsies uz pleciem. Savu karjeru aizsācis cienījamā drēbnieku darbnīcā Anderson & Sheppard, paralēli apmeklējis radošās darbnīcas, kur iemantoja slavu kā nevainojams šuvējs. 1992. gadā Centrālajā Sentmārtina koledžā prezentē savu diplomdarbu, kuru atzinīgi novērtē tā brīža viena no spilgtākajām modes žurnālu redaktorēm un modes ikona Izabella Blova (Isabella Blow). Izabella un Makvīns kļuva par ļoti tuviem draugiem un sabiedrotajiem. Īsi un lakoniski Blova raksturo Makvīnu: “Viņš ir savvaļas putns. Un viņš liek drēbēm lidot!”

Kas ir tas, ko Aleksandrs Makvīns ir atnesis modes pasaulei?

Kā pats Aleksandrs Makvīns uzsver – viņš savās kolekcijās atspoguļo to, ko citi dizaineri negrib vai nevēlas atspoguļot. Tas, ko Makvīns iznesa caur saviem darbiem bija urbānā un skarbā pilsētas vide, apreibinošā klubu dzīve, bez pajumtes palikuši cilvēki. Pats uzsver, ka viņa virziens ir krietni tiešāks un patiesāks. Neskatoties uz to, ka šīs lietas nesasaucas ar modes pasaules krāšņumu – Makvīns uzsver, ka viņam esot jābūt lietas kursā par to, kas notiek reālajā pasaulē, un nereti šīs lietas ienāca arī viņa pasaulē un atspoguļojās viņa darbos. Katra Makvīna modes skate bija performance, provokācija un izaicinājums skatītājam. Viņa fantāzijai nebija robežu – tā apvienoja tādus laukus kā daba, politika un kultūra. No tehniskā viedokļa Makvīnam svarīgas bija apģērba proporcijas, struktūra un krāsas. Viņa neprātīgās idejas bija stāsts, kas atspoguļoja sievietes krāšņo un mežonīgo būtību, un, kas ir ļoti svarīgi – viņa darbi bija tehniski pareizi izstrādāti. Tieši šie fakti apliecina Makvīna ģenialitāti.

Nereti intervijās un modes kritiķu stāstos blakus Makvīna vārdam paradās Džons Galjāno (John Galliano). Viņi bija laikabiedri un modes uzlecošās zvaigznes, kas ieguva īpašu statusu un cieņu modes entuziastu vidū. Arī viens otru viņi cienīja un atzinīgi novērtēja. Intervijā ar Čārliju Rouzu (Charlie Rose) 1997. gadā Makvīns atklāj, ka viņa sievietes tēls ir neatkarīgs, ambiciozs un spēcīgs. Savukārt, Galjāno sievietes tēls ir idealizēts, ļoti sievišķīgs un smalki nostrādāts. Makvīns ļoti atklāti mēdza runāt par to, kāda ir modes industrija un gribēja, lai cilvēki to redz citā gaismā. “Modes pasaule nav sekla, bet ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kam tu bučo pakaļu, bet es nebučoju. Man ir cilvēki, kas man patīk un kurus es respektēju. Ikvienam ir dota viena iespēja sevi pierādīt. […] Tas, ko cilvēki redz manī, ir traks dizaineris, bet patiesībā es esmu ļoti vienkāršs cilvēks, iespējams, ka ASV būs manī vīlusies,” tā pats Makvīns.

Kas ir ļoti netipiski lielai daļai cilvēku, Makvīns ļoti vaļsirdīgi mēdza atzīt savas kļūdas un neveiksmes, atsaucoties uz faktu, ja nepamēģināsi – neuzzināsi. Ir vienkārši jāmēģina realizēt savas idejas.

Britu fotogrāfs Niks Naits (Nick Knight) ar Makvīnu sadarbojās no 1996. gada līdz viņa nāvei. Abu radošā darbība pārkāpa jebkuras kreatīvās normas un bija kārtējais pārbaudījums modes cienītājiem. Naits 1998. gadā sāka dokumentēt projektus un cilvēkus ar kuriem sadarbojās, tai skaitā Makvīnu. Pateicoties Naita ierakstiem, mums ir dota iespēja ielūkoties Makvīna pasaulē no cita rakursa. Viņu sadarbība bija ļoti neparasta, tik pat neparasta bija viņu iepazīšanās – interviju sērijā Unseen: McQueen Naits atklāj, ka pirms iepazīšanās esot vienkārši saņēmis vairākus Ziemassvētkus faksus ar uzrakstu: “Priecīgus Ziemassvētkus. Aleksandrs Makvīns”. Tad sekojusi kāda Vogue ballīte, kur abi esot izskatījušies pietiekoši vienaldzīgi pret apkārt notiekošo, kas noveda pie abu iepazīšanās. Naits uzsver, ka tas, kādā tempā attīstījās Makvīna idejas, bija kaut kas neaptverams, jo visiem citiem, tai skaitā arī pašam Naitam, vajadzēja laiku, lai saprastu. 2009. gada ziemā tika demonstrēta Makvīna pavasaris/vasara kolekcija “Platos Atlantis “, kas sadarbībā ar Naitu un Showstudio tika pirmoreiz radīta arī interneta tiešraidē. Kopš tā laika modes kolekciju atspoguļošana tiešraidē ir kļuvusi par neatņemamu modes industrijas sastāvdaļu.

Makvīns bija četrkārtējs prestižās Britu dizaineru balvas ieguvējs kā gada labākais dizaineris. Bijis iemīļots mūziķu un aktieru vidū, sadarbojies ar tādām ikonām kā Deivids Bovijs (David Bowie), Bjorka (Bjork), Gaga (Lady Gaga) utt. Pēdējie fakti, kas ir zināmi un liecina par iekšējo cīņu pašam ar sevi, ir Makvīna Twitter ieraksti pēc viņa mātes nāves. Britu talantīgais dizaineris aiz sevis ir atstājis neizdzēšamas atmiņas, revolucionārus darbus, kas mainīja uzskatus par to, kāda var būt mode, un skumju dzīves noslēgumu. Neskatoties uz to, ka Makvīns no šīs pasaules atvadījās pāragri – 40 gadu vecumā izdarot pašnāvību, viņa vārds ir ierakstīts modes vēsturē uz mūžu.

[1] Couturier – no franču val. šuvējs.